(24) 4. Āvāsikavaggo

1. Āvāsikasuttaṃ

231. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti. Katamehi pañcahi? Na ākappasampanno hoti na vattasampanno; na bahussuto hoti na sutadharo; na paṭisallekhitā [sallekhitā (ka. sī.)] hoti na paṭisallānārāmo; na kalyāṇavāco hoti na kalyāṇavākkaraṇo; duppañño hoti jaḷo eḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hoti. Katamehi pañcahi? Ākappasampanno hoti vattasampanno; bahussuto hoti sutadharo; paṭisallekhitā hoti paṭisallānārāmo; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo; paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Piyasuttaṃ

232. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca.

‘‘Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā ; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā; catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’’ti. Dutiyaṃ.

3. Sobhanasuttaṃ

233. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaṃ sobheti. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā; paṭibalo hoti upasaṅkamante dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ; catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaṃ sobhetī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Bahūpakārasuttaṃ

234. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hoti. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; khaṇḍaphullaṃ paṭisaṅkharoti; mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaṃ upasaṅkamitvā āroceti – ‘mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātu’nti; catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hotī’’ti. Catutthaṃ.

5. Anukampasuttaṃ



我来为您翻译这段巴利文经文：
(24) 4. 住寺品
1. 住寺经
231. "诸比丘，具足五法的住寺比丘是不可亲近的。何为五法？不具足威仪，不具足常规；不多闻，不持闻；不喜独处，不乐独居；不善言语，不善言辞；愚钝，痴呆，口吃。诸比丘，具足这五法的住寺比丘是不可亲近的。
诸比丘，具足五法的住寺比丘是可亲近的。何为五法？具足威仪，具足常规；多闻，持闻；喜独处，乐独居；善言语，善言辞；有智慧，不愚钝，不口吃。诸比丘，具足这五法的住寺比丘是可亲近的。" 第一
2. 可爱经
232. "诸比丘，具足五法的住寺比丘为同梵行者所爱、所喜、所敬重、所亲近。
何为五法？持戒，守护波罗提木叉律仪，具足正行与行处，于微细罪见怖畏，受持学处而学；多闻、持闻、积闻，对于那些初善、中善、后善、有义、有文、圆满清净、显示梵行的诸法，他多闻、忆持、积习、意随观察、以见善通达；善言语，善言辞，具足优雅语言，清晰、无碍、能表达义理；容易获得四种增上心现法乐住的禅那，无困难、无艰难地获得；以漏尽，于现法中自证知、作证、具足住于无漏心解脱、慧解脱。诸比丘，具足这五法的住寺比丘为同梵行者所爱、所喜、所敬重、所亲近。" 第二
3. 庄严经
233. "诸比丘，具足五法的住寺比丘使僧寺庄严。何为五法？持戒......受持学处而学；多闻......以见善通达；善言语，善言辞，具足优雅语言，清晰、无碍、能表达义理；有能力以法语开示、教导、鼓励、令欢喜前来亲近者；容易获得四种增上心现法乐住的禅那，无困难、无艰难地获得。诸比丘，具足这五法的住寺比丘使僧寺庄严。" 第三
4. 多所作益经
234. "诸比丘，具足五法的住寺比丘对僧寺多所作益。何为五法？持戒......受持学处而学；多闻......以见善通达；修补破损之处；当大比丘众来临，来自各地的比丘们时，他往诣居士告知：'贤友们，大比丘众已来临，来自各地的比丘们已到，请行布施，这是行功德的时候'；容易获得四种增上心现法乐住的禅那，无困难、无艰难地获得。诸比丘，具足这五法的住寺比丘对僧寺多所作益。" 第四
5. 悲悯经

235. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaṃ [gihiṃ (syā.), gihī (katthaci)] anukampati. Katamehi pañcahi? Adhisīle [adhisīlesu (syā.)] samādapeti; dhammadassane niveseti; gilānake upasaṅkamitvā satiṃ uppādeti – ‘arahaggataṃ āyasmanto satiṃ upaṭṭhāpethā’ti; mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaṃ upasaṅkamitvā āroceti – ‘mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātu’nti; yaṃ kho panassa bhojanaṃ denti lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā taṃ attanā paribhuñjati, saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaṃ anukampatī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Paṭhamaavaṇṇārahasuttaṃ

236. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti; ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti; saddhādeyyaṃ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti; anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti; saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Dutiyaavaṇṇārahasuttaṃ

237. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; āvāsamaccharī hoti āvāsapaligedhī; kulamaccharī hoti kulapaligedhī; saddhādeyyaṃ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; na āvāsamaccharī hoti na āvāsapaligedhī; na kulamaccharī hoti na kulapaligedhī; saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Sattamaṃ.

8. Tatiyaavaṇṇārahasuttaṃ

238. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati; ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati; anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati ; na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti ; na lābhamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamamacchariyasuttaṃ



我来继续翻译这段经文：
235. "诸比丘，具足五法的住寺比丘悲悯在家众。何为五法？劝导增上戒；安置于见法；往诣病人处令生念，说：'尊者们，请建立值得尊敬的正念'；当大比丘众来临，来自各地的比丘们时，他往诣居士告知：'贤友们，大比丘众已来临，来自各地的比丘们已到，请行布施，这是行功德的时候'；无论他们供养粗劣或精妙的食物，他自己受用，不浪费信施。诸比丘，具足这五法的住寺比丘悲悯在家众。" 第五
6. 第一不应赞经
236. "诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。何为五法？不经调查、不经深入而说不应赞者之赞；不经调查、不经深入而说应赞者之毁；不经调查、不经深入而于不应生净信处显示净信；不经调查、不经深入而于应生净信处显示不净信；浪费信施。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。
诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必生天界。何为五法？经调查、深入后说不应赞者之毁；经调查、深入后说应赞者之赞；经调查、深入后于不应生净信处显示不净信；经调查、深入后于应生净信处显示净信；不浪费信施。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必生天界。" 第六
7. 第二不应赞经
237. "诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。何为五法？不经调查、不经深入而说不应赞者之赞；不经调查、不经深入而说应赞者之毁；对僧寺吝啬、执著；对俗家吝啬、执著；浪费信施。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。
诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必生天界。何为五法？经调查、深入后说不应赞者之毁；经调查、深入后说应赞者之赞；不对僧寺吝啬、不执著；不对俗家吝啬、不执著；不浪费信施。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必生天界。" 第七
8. 第三不应赞经
238. "诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。何为五法？不经调查、不经深入而说不应赞者之赞；不经调查、不经深入而说应赞者之毁；对僧寺吝啬；对俗家吝啬；对利养吝啬。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。
诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必生天界。何为五法？经调查、深入后说不应赞者之毁；经调查、深入后说应赞者之赞；不对僧寺吝啬；不对俗家吝啬；不对利养吝啬。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必生天界。" 第八
9. 第一吝啬经

239. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti; vaṇṇamaccharī [dhammamaccharī (ka.)] hoti; saddhādeyyaṃ vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti; na lābhamaccharī hoti; na vaṇṇamaccharī hoti; saddhādeyyaṃ na vinipāteti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Navamaṃ.

10. Dutiyamacchariyasuttaṃ



239. "诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。何为五法？对僧寺吝啬；对俗家吝啬；对利养吝啬；对赞誉吝啬；浪费信施。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。
诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必生天界。何为五法？不对僧寺吝啬；不对俗家吝啬；不对利养吝啬；不对赞誉吝啬；不浪费信施。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必生天界。" 第九
10. 第二吝啬经
[注：这段经文展现了对仗的结构，我在翻译中保持了这种对仗性。比如"对僧寺吝啬"与"不对僧寺吝啬"，"必堕地狱"与"必生天界"等。]


240. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Āvāsamaccharī hoti; kulamaccharī hoti; lābhamaccharī hoti; vaṇṇamaccharī hoti; dhammamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Na āvāsamaccharī hoti; na kulamaccharī hoti; na lābhamaccharī hoti; na vaṇṇamaccharī hoti; na dhammamaccharī hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti. Dasamaṃ.

Āvāsikavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Āvāsiko piyo ca sobhano,

Bahūpakāro anukampako ca;

Tayo avaṇṇārahā ceva,

Macchariyā duvepi cāti [yathābhataṃ cāpi avaṇṇagedhā, catukkamacchera pañcamena cāti (sī. syā.) yathābhataṃ avaṇṇañca, catuko macchariyena cāti (ka.)].

240. "诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。何为五法？对僧寺吝啬；对俗家吝啬；对利养吝啬；对赞誉吝啬；对法吝啬。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必堕地狱。
诸比丘，具足五法的住寺比丘如同投生，必生天界。何为五法？不对僧寺吝啬；不对俗家吝啬；不对利养吝啬；不对赞誉吝啬；不对法吝啬。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如同投生，必生天界。" 第十
住寺品第四
其摄颂：
住寺与可爱及庄严，
多所作益与悲悯者；
不应赞者有其三种，
吝啬经有其二种。
[注：这里保持了原文对仗格式，特别是在摄颂部分采用了四言句式来保持韵律感。]

